Rumbas pagasta ģerbonis

IEDZĪVOTĀJI (08.01.2018.)

Grupas Skaits
0 – 6 (gadi) 130
7 – 18 (gadi) 197
Darbspējīgie 1023
Pensionāri 254
Kopā- pagastā 1604

 

TERITORIĀLĀ SADALĪJUMA VĒSTURE

Rumbas pagasts ir senās kuršu zemes Bandavas ziemeļaustrumu stūris. Kuršu zemes bija ļoti ietekmīgas. Pat skandināvu zemju iedzīvotāji bijāja kuršus un stāstīja leģendas par kuršu valdnieka Lamekina varenumu.

Tomēr laikiem mainoties, 13.gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņvalstī. Netālu, 1242.g. Kuldīgā tika uzcelta varena ordeņa pils.

Dažādos vēstures posmos Rumbas pagasta teritorija ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē arī cariskās Krievijas Kurzemes guberņā.

Vēsturiski apdzīvojums šajā teritorijā saistīts arī ar kuršu ķoniņiem (latviskas cilmes vasaļi Kurzemē) – tagadējā Rumbas pagasta DR daļā kopš 1503. gada atradās Dragūnu dzimtas ķoniņciems Dragūni. Pēc nostāstiem, šajā vietā 1600. – 1629. gadu kara laikā poļi esot uzvarējuši zviedru dragūnus, tā arī cēlies ciema nosaukums .

Kurzemes hercogistes laikā teritorijā attīstījās dažādas manufaktūras. 17.gs. Ēdas kļuva par vienu no lielākajiem Kurzemes manufaktūru centriem, kur darbojās dzelzsceplis, maltuve, gateris, ražoja lielgabalus, šautenes, mucas; Kalnmuižā bija kuģubūvētava, darvas ceplis, linu austuve. Bija izveidojušās vairākas muižas: Kalnamuiža, Ēķupe, Griķu muiža, Mundika, Maņģene, Piņķi un Veldzes pusmuiža, Mežamuiža.

Rumbas pagasta teritorija ir ietilpusi vairākos citos administratīvajos veidojumos. 19. gs. astoņdesmitajos gados notika radikālas pārmaiņas Kurzemes administratīvajā iekārtā – Kurzemes guberņa tika sadalīta 8 apriņķos, starp tiem arī Kuldīgas apriņķis. Katrā apriņķī ietilpa vairāki pagasti – Kuldīgas apriņķī 1936. gadā bija 20 pagasti.

Rumbas pagasta teritorija ietilpa gan Kuldīgas ( Kalnmuižas) pagastā, gan Griķu pagastā, gan Kūrmales pagastā, gan Zlēku pagastā. Līdz Otrajam Pasaules karam, lielākā daļa tagadējā Rumbas pagasta teritorijas ietilpa Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā, pārējā platība iesniedzās vairākās citu mūsdienu pagastu teritorijās.

1945.gadā Kuldīgas pagastā izveidoja Abavas, Griķu, Kuldīgas un Rumbas ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Rumbas ciemam 1954.gadā pievienoja Griķu ciemu, 1958.gadā – daļu Abavas ciema, 1977.gadā tika mainīta robeža ar Rendas ciemu.

Padomju laikā tika izveidoti kolhozi “Venta”, “Kopdarbība” un “Dzimtene”. Darbojās Kudīgas mežrūpniecības saimniecība . Teritorijā izveidojās vairāki jauni centri – Mežvalde (izveidojusies kā mežinieku ciems Kuldīgas MRS), Venta (“Ventas” kolhoza centrs), Veldze (Rumbeniek – vasarnīcu ciems), bet vairāki vecie centri ir reti vai gandrīz nemaz neapdzīvoti, piemēram – Maņģene.

1990.gadā tika nodibināts Rumbas pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rumbas pagastā iekļauts viss bijušais Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās Zlēku pagastā.

PAGASTA TERITORIJA MŪSDIENĀS

Rumbas pagasts atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, tikai Abavas ieleja – Ugāles līdzenumā, pagasta DA gals Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumā. Rumbas pagasts atrodas Kuldīgas novada ziemeļu daļā, Ventas labajā krastā un robežojas ar Kuldīgu, Zlēku, Ugāles, Usmas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastiem.

Teritorija aizņem 221,4 km2.

PAGASTA BAGĀTĪBA IR MEŽI UN ŪDEŅI

  • Mežu masīvi ziemeļos sakļaujas ar Usmas un Ugāles mežiem. Pagasta mežainība ir 54%, kas ir viena no augstākajām Kuldīgas novadā!
  • Pagastam cauri tek 25 lielākas un mazākas upes, lielākās ir Venta, Abava un Riežupe, kas ir Ventas kreisā krasta pietekas Kuldīgas novadā.
  • Lejpus Veldzes ietekas atrodas Riežupes ūdenskritums, kas ir 0,7 m augsts un 11 m plats. Pavasara palu laikā tas izskatās ļoti iespaidīgs.
  • Izteiksmīgs 0,8 – 0,9 metrus augsts un 11 – 16 metrus plats ir ūdenskritums
    Veldzes upē 400 m pirms ietekas Riežupē, 400 m lejpus Kandavas – Kuldīgas šosejas tilta.
  • Pagastu bagātina divi lieli purvi – Skudru (207 ha) un Ābolezera purvs (186 ha). Bez tam vēl ir 5 dīķi  un viens ezers-  Āžezers.

DABAS LIEGUMI

Ventas ielejas dabas liegums sākotnēji dibināts 1957. gadā kā Ventas senleja no Kuldīgas rumbas līdz Abavas ietekai ieskaitot Režupīti 1200 ha platībā. 1977. gadā šī aizsargājamā teritorija ieguva kompleksā dabas lieguma statusu 1403 ha platībā, bet 1987. gadā kompleksā lieguma teritorija paplašināta uz 1638 ha..

Lieguma teritorija atrodas Kuldīgas rajona Pelču, Padures un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā.

Tas ir Ventas ielejas posms ar stāvām krastu nogāzēm, kurās vietām atsedzas devona dolomīti un smilšakmeņi (Sarkanā siena). Lieguma teritorija ir mežaina, te sastopami daudzveidīgi meža tipi, retas un aizsargājamas augu sugas. No tām te sastop spārnaino cūknātri, deguma un zalkšu dzegužpuķi, kā arī tādas retas augu sugas kā dzelteno skabiozu jeb krievpogu, mazo saulkrēsliņu, ārstniecības indaini, dižzirdzeni, kalnu briežsakni.

Lieguma teritorijā ietilpst arī Padures un Veckuldīgas pilskalns, Ventas rumba. Ventas ielejas dabas liegums robežojas ar Abavas un Riežupes dabas parku.

Abavas ieleja atrodas Ugāles līdzenumā. Abavas senlejas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas aptver Abavas upes ieleju Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu un ziemeļu malā. Senieleja ir izveidojusies ledus laikmetā, kad, ledājam kūstot, pa to plūda ledāja kušanas ūdeņi. Dabas parks ir izveidots 1957. gadā. Parks sevī ietver arī īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju Abavas ieleja. Pirms ietekas Ventā var apskatīt 30 m augstās Muižarāju klintis.

Maņģenes meži atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Nozīmīga teritorija dažādu meža biotopu aizsardzībai. No ES aizsargājamiem biotopiem sastopami – nogāžu un gravu meži, melnalkšņu staignāji, boreālie meži, purvaini meži, sausi virsāji. Konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas. Eiropas mēroga ornotoloģisks objekts, kur ligzdo Mazais ērglis un Melnie stārķi.

Interesanti: pagasta dienvidaustrumu gals atrodas Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumā. Pagasta dienvidaustrumos atrodas augstākais punkts – 58,6 m v.j.l.

RIEŽUPES DABAS PARKS

Kopējā tā platība 418 ha. Aptver Riežupes senleju no Mežvaldes līdz ietekai Ventā. Parku veido gārsas tipa mežs, kas mijas ar palieņu pļavām. Pavisam reģistrētas apm. 403 krūmu un augu sugas. Ir sastopami reti, aizsargājami augi, piem.: Lakši, Mietturu mugurene, Sibīrijas īriss, Meža sausserdis u.c.

DIŽKOKI

  • Sipju ozoli-  apkārtmēri; 6,9 m,6,4m, 6,0 m ,
  • Sipju vīksna- 4,5 m,
  • Upesostu ozols- 5,6m,
  • Meldera ozoli- ozolu grupa Riežupes krastā,
  • Blaku ozols- 4,2 m,
  • Jāņa Sudraba ozols Riežupes dabas parkā,
  • Valdupes ozoli- 5,7m, 5,3 m.

TŪRISMS

  • Atpūtas bāze Polīši- polisi.viss.lv
  • Brīvdienu māja Pliennieki, pliennieki.viss.lv
  • Viesu nams Amatnieki, amatnieki.com
  • Riežupes smilšalas
  • Riežupes dabas parks- ugunskuru, telšu celšanas vietas, veselības taka, šūpoles.