Pagasta bagātība ir meži un ūdeņi. Pagastam cauri tek 25 lielākas un mazākas upes, lielākās ir Venta, Abava un Riežupe.

Rumbas pagastā apskatāmi divi skaisti ūdenskritumi – Veldzes ūdenskritums un Riežupes ūdenskritums.

 

Pagastu bagātina divi purvi un dīķi, kā arī viens ezers – Āžezers.

Gan Latvijas, gan ārzemju tūristi vai vienkārši, dabas skaistuma cienītāji vienmēr ir sajūsmā par iespaidīgajām Rumbas pagasta smilšu alām.

Riežupes smilšalās baltās smiltis tikušas iegūtas no Kurzemes hercogistes laikiem līdz 1940. gadam. Tad alu garums esot bijis ap 2 km. Alas vairākkārt ir aizbrukušas un vairākkārt atraktas. Pēc provizoriskiem mērījumiem, tagad Riežupes Smilšalu kopgarums esot 460m. Domājams, ka rūpīgāki un smalkāki mērījumi varētu šo skaitli palielināt.

Šobrīd tā ir garākā alu sistēma Latvijā. Riežupes smilšalas izcirstas baltajā smilšakmenī vairāku gadsimtu garumā, ņemot smiltis trauku beršanai un istabu izkaisīšanai augstos svētkos pēc senlaiku parašas, vēlāk – stikla rūpniecībai, vēl pirms 1. pasaules kara smiltis lietoja Ozolnieku stikla fabrika, brīvvalsts laikā arī Iļģuciema Stkla rūpnīca Rīgā. Liela daļa no kādreizējām ejām aizbrukušas, jo laika gaitā pazemē notikuši nobrukumi. Vairākkārt aizbrukusi arī ieeja alās. Apmēram 30 gadus nebija pieejama labirinta kreisā daļa, taču 1991.gadā uz to izcirsta jauna savienotājeja. Šajā labirinta daļā ejas ir plašākas un augstākas. Riežupes smilšalas ir Štofrēgenu dzimtas privātīpašums, un ieeja tajās ir par maksu gida pavadībā. Šobrīd (kopš 1999.g.) apmeklētājiem nav pieejama labirinta labās puses (vecākā) daļa ar zemajām ejām, jo šajā smilšalu daļā iespējami nobrukumi. Klīst nostāsti par daudz plašākām pazemes eju sistēmām līdzās. Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.