“Kuldīgas siltumtīkli” siltumenerģijas tarifs no 1. jūnija – 73,58 EUR/MWh

Lai arī apkures sezona ir noslēgusies, siltumenerģijas piegāde turpinās arī vasarā – to izmanto karstā ūdens nodrošināšanai un citām vajadzībām. No 2025. gada 1. jūnija SIA “Kuldīgas siltumtīkli” piemēro jaunu siltumenerģijas tarifu – 73,58 EUR/MWh.
Atgādinām, ka tarifu, kuram atbilstoši aprēķina ēkas kopējo maksu par siltumenerģiju, izvērtē un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Turklāt SPRK tarifus apstiprina bez pievienotās vērtības nodokļa.
Lai visiem regulētajiem komersantiem tiktu piemēroti vienādi nosacījumi siltuma tarifa aprēķināšanā, tiek izmantota SPRK metodika, kas nosaka, kādas izmaksas tarifu veido.
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” lielāko izmaksu īpatsvaru no kopējām izmaksām veido kurināmais (41.7%), darba samaksa ar sociālajām apdrošināšanas iemaksām (24.2%) un pamatlīdzekļu nolietojums (11.3%).
Visbūtiskāk tarifa lielumu ietekmē kurināmā cena – jo tā lielāka, jo tarifs būs augstāks, un otrādi. Atskatoties uz pēdējiem gadiem, SIA „Kuldīgas siltumtīkli“ tarifs bijis mainīgs:
- 2022. gadā no 1. oktobra – 73,73 EUR/MWh
- 2023. gadā no 1. janvāra – 95,17 EUR/MWh
- 2023. gadā no 20. aprīļa – 70,48 EUR/MWh
- 2023. gadā no 12. novembra – 89,40 EUR/MWh
- 2024. gadā no 1. februāra – 87,10 EUR/MWh
- 2024. gadā no 1. marta – 85,09 EUR/MWh
- 2024. gadā no 1. jūlija – 82,59 EUR/MWh
- 2024. gadā no 1. septembra – 80,90 EUR/MWh
- 2024. gadā no 12. novembra – 75,28 EUR/MWh.
- 2025. gadā no 1. jūnija – 73,58 EUR/MWh.
Plānots, ka rudenī, sākoties apkures sezonai, tarifs atkal pieaugs. Šobrīd jaunais tarifa projekts ir iesniegts SPRK izvērtēšanai.
Jāpiebilst, ka aizvadītā apkures sezona siltumenerģijas lietotājiem bija salīdzinoši stabila. SPRK norāda, ka straujš kurināmā cenu kāpums un līdz ar to arī tarifa lēcieni šosezon netika novēroti – gluži pretēji, daudzviet Latvijā tarifi pat nedaudz samazinājās, īpaši apdzīvotajās vietās, kur kā kurināmais tiek izmantota šķelda. Izaicinājums šosezon bija ražotājiem – siltā ziema samazināja siltumenerģijas pieprasījumu līdz pat 10% dažviet Latvijā, kas varēja radīt grūtības nosegt fiksētās izmaksas. Tomēr šīs bažas mazināja netipiski aukstais maijs, kas līdzsvaroja situāciju.